No 11. septembra ražotājiem jāziņo 24 stundu laikā: ko tas nozīmē tavam printerim un serverim?

Biroja printeris, NAS un maršrutētājs ar drošības atjauninājuma brīdinājumu un mākoņa rezerves kopijas vairogs

Gandrīz viss, ko mēs rakstām par atjauninājumiem, sākas ar administratoru, kurš saka — vēlāk. Šoreiz “vēlāk” atnāks pats un e-pastā.

Tavs biroja printeris trīs gadus ir stāvējis stūrī un klusējis. Skeneris, serveris, pat durvju kods. Neviena no šīm ierīcēm tev nekad nav sūtījusi e-pastu. No 11. septembra tām nāksies.

11. septembrī ES spēkā stājās Kibernoturības akta (Cyber Resilience Act) ziņošanas pienākums. Visiem produktiem ar digitāliem elementiem, kas pieejami ES tirgū, ražotājiem tagad ir pienākums 24 stundu laikā no brīža, kad tie uzzinājuši par incidentu, ziņot par aktīvi izmantotu ievainojamību.

Tālāk — atpakaļskaitīšana. Tā nav birokrātija. Tas ir laiks, kurā hakeri lasa to pašu paziņojumu, ko tu.

24 stundas: ražotājs uzzina, tu vēl neko nezini

Pirmajās 24 stundās ražotājam jāiesniedz agrīnais brīdinājums par nopietnu ievainojamību. Tu šajā brīdī vēl nesaņem neko. Tava ierīce turpina darboties.

Tieši šis ir brīdis, kad sākas sacensība. Ražotājs zina, CERT.LV zina, bet tavs birojs vēl nezina. Ja šī ievainojamība ir tavā serverī, kurā glabājas grāmatvedības arhīvs, vai maršrutētājā, caur kuru iet visa tava e-pasta satiksme, šīs 24 stundas ir vienīgais brīdis, kad tu vari rīkoties klusi, bez steigas.

72 stundas: to uzzina visi, arī tie, kuriem nevajadzētu

72 stundu laikā ražotājam jāiesniedz pilns un detalizēts paziņojums par incidentu un tā ietekmi. Šis paziņojums nonāk ENISA un nacionālajos centros. Un dienu vēlāk — publiskajās datubāzēs.

Ievēro skaitli: 72 stundas. Tieši tikpat, cik valsts tagad mācās izturēt bez elektrības. Tikai šoreiz runa ir par laiku, kurā tava nedrošā iekārta kļūst par publiski zināmu mērķi. Pēc šī brīža atjauninājumu vairs neignorē tikai piesardzīgi cilvēki. To aktīvi meklē arī pretējā puse.

Praktiskā mācība: mākoņa kopija, kas atrodas uz tā paša ievainojamā servera, šajā brīdī ir tikpat nedroša kā nekas. Ja ierīci pārņem, tā pārņem arī visu, kas uz tās stāv blakus.

14 dienas līdz 1 mēnesis: plāksteris ir gatavs, bet vai tavs birojs ir gatavs plāksterim?

Noslēguma ziņojums jāiesniedz 14 dienu laikā pēc tam, kad kļūda ir novērsta, bet smagu incidentu gadījumā — ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Līdz ar to atnāk arī atjauninājums.

Un te ir stāsta lūzuma punkts, par kuru neviens neraksta preses relīzēs. Ražotāji, kas nepildīs prasības, riskē ar sodu līdz 15 miljoniem eiro vai 2,5% no globālā apgrozījuma. Tāpēc viņi atjauninās. Ātri. Dažreiz pat piespiedu kārtā.

Tavs printeris pārstartēsies naktī. Tavs serveris pārinstalēs sistēmu. Tavs viedais slēdzis atgriezīsies rūpnīcas iestatījumos. Atjauninājums, kas aiztaisa drošības caurumu, mēdz aiztaisīt arī piekļuvi taviem datiem, ja tā vienīgā kopija bija pašā ierīcē.

Kur šajā stāstā ir tavi dati

CRA nešifrē failus. Tas iznīcina datus daudz vienkāršākā veidā — trijos:

  • Konfigurācija ir tikai ierīcē. Ja Wi-Fi paroles, skenēšanas mapes, lietotāju tiesības un VPN atslēgas glabājas tikai maršrutētājā, tad rūpnīcas atiestatīšana pēc atjauninājuma tās izdzēš vienā rāvienā. Bez konfigurācijas kopijas atjaunošana ir dienas, nevis minūšu darbs.
  • Dati ir ierīcē, nevis kopijā no ierīces. “Skenēt uz servera” nav arhīvs. Ja serveris tiek uzlauzts caur zināmu ievainojamību vai sabojāts neveiksmīga atjauninājuma laikā, oriģināls un “kopija” pazūd kopā. Šis ir tieši tas pats risks, par kuru rakstījām saistībā ar uzbrukumiem lokālajām rezerves kopijām.
  • Kopija ir atjaunināta, bet nav pārbaudīta. Pēkšņi pārstartēts serveris var atgriezties darbā ar bojātu failu sistēmu. To atklāj tikai tad, kad mēģini atvērt gada pārskatu. Kopija, no kuras tu nekad neesi neko atjaunojis, nav kopija — tā ir pieņēmums.

Ko darīt pirms nākamā e-pasta no printera

Šis saraksts ir īss ar nodomu. Katru punktu var izdarīt vienā pēcpusdienā, pirms atnāk pirmais obligātais paziņojums.

  1. Inventarizācija 30 minūtēs. Apej biroju un pieraksti visas ierīces, kurām ir IP adrese, bet nav cilvēka, kurš par tām atbild: printeri, skeneri, serveri, maršrutētāji, kameras, durvju kontrolieri. Tās visas ir CRA tvērumā.
  2. Konfigurācijas eksports. Katrai no tām nospied “Export / Backup config” un saglabā failu ārpus pašas ierīces. Tas ir 2 minūšu darbs, kas ietaupa pēcpusdienu.
  3. Viena kopija fiziski citur. Tas ir 3-2-1 principa “1”. Ja skenē uz servera, tad tā saturam jābūt vēl vienai kopijai privātā mākonī Latvijā. Ierīce, kas glabā vienīgo eksemplāru, nav glabātuve — tā ir viena kļūda no zaudējuma.
  4. Viens atjaunošanas tests. Paņem vienu mapi no servera un mēģini to atjaunot uz datora. Ja atjaunošana prasa paroli, kura ir tikai vecajam administratoram, tu to uzzināsi šodien, nevis tajā dienā, kad ierīce ir ķīlnieks.
  5. Bezsaistes komplekts. Svarīgāko ierīču ražotāja kontaktinformācija, atbalsta līgumi un noklusējuma paroles PDF formātā telefonā. Kad maršrutētājs ir “ķieģelis”, tev nav kur pameklēt, kā to atdzīvināt.

Un viens jautājums, ko der uzdot skaļi: ja rīt tavs printeris, serveris un maršrutētājs vienlaikus pieprasītu obligātu atjauninājumu, cik daudz tava uzņēmuma darba varētu turpināties, kamēr tie atjauninās? Atbilde uz šo jautājumu arī ir tava noturības pakāpe.

Vēlies, lai atjauninājums neizdzēš to, ko nevar atjaunot? Apskati mūsu risinājumus automātiskām datoru rezerves kopijām ar glabāšanu Latvijā vai sazinies ar mums — izvērtēsim, kuras tavas ierīces no 11. septembra kļūs par skaļākajām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai CRA attiecas uz manu veco printeri?

Jā, ja tas joprojām tiek pārdots vai atbalstīts ES tirgū. Pat ja modelis ir 5 gadus vecs, ražotājam joprojām ir jāziņo par aktīvi izmantotām ievainojamībām un jānodrošina drošības atjauninājumi visā produkta dzīves ciklā.

Kas notiek, ja es neatjauninu?

Pēc 72 stundām informācija par ievainojamību kļūst publiska. Tava ierīce paliek zināms mērķis. Latvijā vien CERT.LV uzskaitē ir simtiem tūkstošu kompromitētu iekārtu, galvenokārt tieši neaizlāpītu un nepareizi nokonfigurētu sistēmu dēļ.

Vai atjauninājums tiešām var sabojāt datus?

Jā. Tāpat kā strāvas zudums rakstīšanas laikā, arī neveiksmīgs programmaparatūras atjauninājums var atstāt failu sistēmu nepilnīgā stāvoklī. Tāpēc pirms jebkura atjauninājuma vajag gan konfigurācijas, gan datu kopiju ārpus pašas ierīces.

Dalies ar rakstu:
Scroll to Top