Gandrīz viss, ko mēs rakstām par datu drošību, sākas ar kādu, kurš grib tev kaitēt. Šoreiz nav neviena uzbrucēja. Ir tikai vējš.
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kopš ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību. Daudzviet nedarbojās luksofori, bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas, traucēti bija arī mobilie sakari.
Tālāk — atpakaļskaitīšana. Nevis tāpēc, lai baidītu, bet tāpēc, ka katrs laika posms bez elektrības izsit citu tavas ikdienas daļu, un vairums uzņēmēju par otro un trešo posmu nekad nav domājuši.
Pirmās minūtes: viss izslēdzas vienlaikus
Pirmajā mirklī zūd tas, kas ir acīmredzams: gaisma, dators, kase, termināls. Bet tajā pašā sekundē notiek kaut kas mazāk pamanāms — serveri, NAS iekārtas un ārējie diski, kas strādāja ar atvērtiem failiem un datubāzēm, tiek izslēgti nevis korekti, bet vienā rāvienā.
Tieši šis brīdis ir bīstamākais tavai informācijai. Pēkšņa barošanas zušana raksta vidū ir viens no klasiskajiem datu bojājuma iemesliem: datubāze paliek nepilnīgā stāvoklī, faila indekss nesakrīt ar saturu, un dators, ieslēdzoties atpakaļ, formāli darbojas, bet dati tajā vairs nav veseli. Par to, cik nemanāma var būt šāda datu korupcija, esam rakstījuši atsevišķi. Nepārtrauktās barošanas avots (UPS) nav grezns papildinājums — tas galvenokārt dod iekārtai tās divas minūtes, kas vajadzīgas, lai izslēgtos pareizi.
4 stundas: tālrunis ir uzlādēts, bet tīkla nav
Ceturtajā stundā izrādās, ka rezerves plāns “strādāšu no telefona” ir vājāks, nekā šķita. Vētras laikā bija traucēti mobilie sakari, un mājās maršrutētājs bez elektrības ir tikai plastmasas kastīte. Cēsu novadā pēc vētras kā steidzamākie darbi tika nosaukti tieši noturības punkti un alternatīvi sakaru kanāli, tostarp satelīta komunikācija.
Praktiskā mācība uzņēmējam: mākoņa kopija, kurai nevar piekļūt, šajā brīdī ir tikpat noderīga kā nekas. Tāpēc jautājums nav tikai “vai man ir kopija ārpus biroja”, bet arī “vai vissvarīgākie dokumenti man ir pieejami bezsaistē” — līgums, klientu saraksts, apdrošināšanas polise, bankas kontaktinformācija.
24 stundas: skaidra nauda un viena degvielas uzpildes stacija
Pēc diennakts krīze pārceļas no biroja uz apkārtni. Jēkabpilī sākumā strādāja tikai viens lielveikals un daži mazie veikali laukos, daudzviet norēķināties varēja tikai ar skaidru naudu, un pilsētā darbojās viena vienīga degvielas uzpildes stacija, pie kuras satiksmi regulēja policija.
Krīzes vadības centra apkopotie dati parādīja problēmas mērogu: Latvijā ir 596 degvielas uzpildes stacijas, bet tikai 69 no tām ir aprīkotas ar iebūvētu ģeneratoru — aptuveni katra desmitā. Vairākās vietās, tostarp Siguldā, Mālpilī un Raganā, vētras laikā nestrādāja neviena.
Šis skaitlis ir vērts vienas minūtes pārdomu, jo tas nav par degvielu. Tas ir par to, cik daudzas sistēmas, kuras mēs uzskatām par “vienmēr pieejamām”, patiesībā ir atkarīgas no vienas lietas, kuras trūkumam neviens nav gatavojies.
72 stundas: robeža, uz kuru tagad gatavojas valsts
Elektroapgādes atjaunošana ilga dienas. Otrdien bez elektrības vēl bija ap 20 000 mājsaimniecību, trešdienas vakarā — ap 8500, bet ceturtdienas rītā bija atjaunoti 98,5 % pieslēgumu un novērsti 1774 sadales elektrotīkla bojājumi. Darbā bija iesaistītas vairāk nekā 200 “Sadales tīkla” brigādes, kā arī Igaunijas sadales operatora brigādes, bet bojājumu meklēšanā izmantoja dronus.
Pēc vētras valdība sāka gatavot plānu izgaismoto problēmu novēršanai, tostarp 72 stundu gatavības mācības un krīzes režīmu radio, bet 1. septembrī tika apstiprinātas kompensācijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem par ilgstošiem elektrības pārrāvumiem 22. un 23. augustā. Ministru prezidents atzina, ka krīze izgaismoja komunikācijas un koordinācijas trūkumu starp dienestiem.
Ievēro skaitli: 72 stundas. Tā ir robeža, uz kuru gatavojas valsts. Pajautā sev, cik ilgi tavs uzņēmums var nestrādāt, pirms tas pārstāj būt neērtība un kļūst par eksistenciālu problēmu. Lielākajai daļai mazo uzņēmumu atbilde ir pārsteidzoši tuvu šim pašam skaitlim.
Nedēļa un ilgāk: astes gals, kas nekad neparādās virsrakstos
Visgrūtāk ir pēdējiem. Sarežģītākie darbi bija Sēlijā, kur nācās zāģēt īpaši daudz kritušo koku, un vēl septembra sākumā vairākās Aizkraukles novada mājsaimniecībās elektrība tika atjaunota tikai 10. septembrī — gandrīz mēnesi pēc vētras.
Tas ir svarīgākais posms visā šajā stāstā, jo tas iznīcina visizplatītāko pieņēmumu par krīzēm: ka tās skar visus vienādi un beidzas visiem vienlaikus. Nebeidzas. Statistikā tu esi “1,5 % neatjaunoto klientu”. Savā birojā tu esi uzņēmums, kas trešo nedēļu nestrādā.
Kur šajā stāstā ir tavi dati
Vētra neuzlauž paroles un nešifrē failus. Tā iznīcina datus daudz vienkāršākā veidā — trijos.
- Vienīgā kopija ir birojā. Ja rezerves kopija glabājas uz diska blakus datoram, tad strāvas svārstība, zibens vai ūdens no bojāta jumta skar abus vienlaikus. Kopija, kas atrodas tajā pašā telpā, aizsargā tikai no viena scenārija — kļūdaini izdzēsta faila.
- Kopija ir bojāta, bet neviens to nezina. Pēkšņi izslēgts NAS var atgriezties darbā ar bojātu failu sistēmu. To atklāj tikai atjaunošanas brīdī, un tad ir par vēlu. Šis ir precīzi tas pats risks, par kuru rakstījām saistībā ar uzbrukumiem lokālajām rezerves kopijām — tikai bez uzbrucēja.
- Papīrs ir tikai papīrs. Arhīva mapes plauktā nav atkarīgas no elektrības, bet tās nav atkarīgas arī no ugunsgrēka, ūdens un vētras — sliktā nozīmē. Digitalizēts un nošķirti glabāts dokuments izdzīvo tajā dienā, kad fiziskajam oriģinālam nepaveicas.
Ko darīt pirms nākamās vētras
Šis saraksts ir īss ar nodomu. Katru punktu var izdarīt vienā pēcpusdienā.
- UPS serverim, NAS un maršrutētājam. Ne tāpēc, lai strādātu bezgalīgi, bet lai iekārtas izslēgtos korekti un lai tev būtu dažas minūtes darba pabeigšanai.
- Viena kopija fiziski citur. Tas ir 3-2-1 principa “1”, un vētra ir tieši tas gadījums, kuram šis punkts tika izdomāts: trīs kopijas, divi dažādi nesēju veidi, viena citā vietā.
- Viens atjaunošanas tests. Paņem vienu mapi un mēģini to atjaunot no kopijas. Kopija, no kuras tu nekad neesi neko atjaunojis, nav kopija — tā ir pieņēmums.
- Bezsaistes komplekts. Svarīgākie kontakti un dokumenti PDF formātā telefonā vai izdrukā, tostarp apdrošinātāja un elektrības tīkla operatora numurs.
- Papīra arhīva digitalizācija. Vienīgais eksemplārs plauktā ir vienīgais eksemplārs. Par to, kā šo procesu sakārtot soli pa solim, rakstījām rakstā par ceļu no papīra kaudzes līdz sakārtotam arhīvam.
Un viens jautājums, ko der uzdot skaļi: ja tavs birojs rīt trīs dienas būtu bez elektrības un interneta, cik daudz tava uzņēmuma darba varētu turpināties kaut kur citur? Atbilde uz šo jautājumu arī ir tava noturības pakāpe.
Vēlies, lai tavi dati izdzīvotu arī tad, kad birojs paliek tumsā? Apskati mūsu risinājumus drošai datu glabāšanai privātā mākoņserverī un papīra dokumentu digitalizācijai vai sazinies ar mums — izvērtēsim, kas tavā uzņēmumā pārstātu darboties pirmajās 72 stundās.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai elektrības pārrāvums tiešām var sabojāt datus?
Jā. Pēkšņa barošanas zušana rakstīšanas operācijas laikā var atstāt datubāzi vai failu sistēmu nepilnīgā stāvoklī. Iekārta pēc tam var ieslēgties un šķietami darboties normāli, bet daļa datu vairs nav veseli. Nepārtrauktās barošanas avots šo risku būtiski samazina, jo ļauj iekārtai izslēgties korekti.
Vai pietiek ar mākoņa kopiju, ja nav elektrības?
Kopija mākonī pasargā datus, bet nedod tiem piekļuvi brīdī, kad nav ne elektrības, ne sakaru. Tāpēc noturība sastāv no divām daļām: kopija atrodas ārpus biroja, un vissvarīgākie dokumenti ir pieejami arī bezsaistē vai no citas vietas, kur elektrība ir.
Ko nozīmē 3-2-1 princips?
Vismaz trīs datu kopijas, uz vismaz diviem dažādiem datu nesēju veidiem, no kurām vismaz viena atrodas fiziski citā vietā. Vētras gadījumā izšķirošais ir tieši pēdējais nosacījums, jo vienā adresē esošas kopijas iet bojā vienlaikus.
Cik ilgam pārrāvumam vajadzētu gatavoties?
Pēc augusta vētras valsts līmenī tiek plānotas 72 stundu gatavības mācības, un šī ir saprātīga atskaites robeža arī uzņēmumam. Vienlaikus jāatceras, ka daļai mājsaimniecību elektroapgāde tika atjaunota daudz vēlāk — atsevišķos gadījumos tikai septembrī.
Vai par ilgstošu elektrības pārrāvumu pienākas kompensācija?
Valdība 1. septembrī apstiprināja grozījumus, kas paredz kompensācijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri cieta no ilgstošiem elektrības pārrāvumiem 22. un 23. augusta vētras laikā. Konkrētie nosacījumi un pieteikšanās kārtība jāpārbauda pie sava elektroenerģijas tirgotāja vai sadales sistēmas operatora.
